Karojošā piemiņa: mediji un 8./9.maijs
Ievietojis Liga Ozolina rubrikā Bez tēmas, Mediju žurnālistika, Redakcijas menedžments 2012. gada 16. maijs
Latvijā Otrā pasaules kara beigas dažādās sabiedrības daļās tiek atzīmētas divos dažādos datumos, tādējādi laiku ap 8. un 9.maiju ik gadu padarot saspīlētu. Vai un kā Latvijas masu mediji ir līdzdarbojušies izpratnes veidošanā par šiem vēstures notikumiem un kā medijos ir atainoti atceres pasākumi?
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātē (LU) tika rīkota atvērtā lekcija “8./9.maijs. Kāpēc?”, kurā vēsturiski tika skaidrotas Otrā pasaules kara beigas un ieskicēta 9.maija svētku tradīcijas veidošanās padomju gados un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. LU sociālās atmiņas pētnieces Olga Procevska, Klinta Ločmele un Laura Uzule savukārt iepazīstināja ar pārskatu par 8./9. maija piemiņas pasākumu atainojumu Latvijas nacionālajos preses izdevumos latviešu un krievu valodā, kā arī reģionālajā presē laika periodā no 1991.-2011.gadam. Lasīt tālāk »
Izdzīvošana ir panākums
Ievietojis Pier Luca Santoro rubrikā Jaunie mediji / Web 2.0 2012. gada 6. maijs
Reuters žurnālistikas pētījumu institūts nesen ir publicējis pētījumu, kurā analizēti deviņi Vācijā, Francijā un Itālijā tikai internetā darbojošies mediji un to biznesa modeļi.
Pētījumu “Izdzīvošana ir panākums: interneta žurnālistikas pastāvēšana Rietumeiropā” (Survival is Success: Journalistic Online Startups in Western Europe) veicis Nikolā Bruno (Nicola Bruno) un Rasmus Klais Nīlsens (Rasmus Kleis Nielsen).
Vis à Vis vienmēr grib būt bezmaksas
Ievietojis Gina Gulberti rubrikā Jaunie mediji / Web 2.0 2012. gada 28. aprīlis
* Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas centru
Nelielā birojā Madrides centrā septiņi jauni žurnālisti-uzņēmēji strādā virsstundas, lai sagatavoto nākamo elektroniskā žurnāla Vis à Vis numuru.
Tikai 2012.gada janvārī izveidotais iPad programmatūrai piemērotais Vis à Vis ir interaktīvs un vizuāls izdevums, kas žurnālistiku vēlas pacelt citā līmenī.
Pirmais elektroniskā žurnāla numurs tika lejuplādēts 42 000 reižu. Trešais izdevums tika laists klajā 1.aprīlī un tā veidotāji cer uz ļoti labiem rezultātiem. „Žurnālistika patlaban ir tādā stadijā, kad vai nu tu startē ar savu ideju vai arī tu esi spiests pakļauties šīs tirgus nišas uzspiestiem noteikumiem,” saka Laura Blanko (Laura Blanco), šī izdevuma galvenā redaktore. Lasīt tālāk »
Kas vada Baltijā lielāko krievu mediju holdingu?
Ievietojis ReBaltica rubrikā Mediju ekonomika, Mediju politika, Ētika un kvalitāte 2012. gada 23. aprīlis
Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir krievu iecienītākā televīzija. Šāgada sākumā kanāla kopējā auditorija Baltijā pārsniedza četrus miljonus skatītāju. Kanāla māteskompānijas Baltijas mediju alianse (BMA) mērķis, ir kļūt par vadošo mediju holdingu Baltijā. Mērķis ir pavisam reāls. Ne tikai tāpēc, ka Baltijā nacionālie mediji nepiedāvā līdzvērtīgu saturu krievu valodā, kā to dara PBK, retranslējot Krievijas TV kanālus, bet arī tāpēc, ka PBK ir gatavs pakalpot vadošiem politiķiem, lai papildinātu savu maku, teic Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pētnieki. Viņi nule kā publicējuši pētījuma rezultātus, kurā centušies izskaidrot, kas ir PBK popularitātes un ekonomiskās veiksmes pamatā.
Lai arī latviešu medijos šis kanāls nereti apzīmēts par „Kremļa ruporu”, „Krievijas propagandu”, „politiski angažētu”, PBK īpašnieks Oļegs Solodovs apgalvo, ka tas ir tikai bizness. Lasīt tālāk »
Interneta ieņēmu nozīme nīkuļojošajai ziņu industrijai
Ievietojis Michael Wise rubrikā Redakcijas menedžments 2012. gada 10. aprīlis
Jauns ziņojums atklāj, ka laikrakstu industrija turpina piedzīvot ieņēmumu kritumu izdevumu drukātajām versijām.
Ņemot vērā, ka pieaug ziņu patērēšana elektroniskā formātā, vai glābiņš varētu būt jauna biznesa modeļa ieviešana? Martā publicētais Pew Research Center Žurnālistikas izcilības projekta (Project for Excellence in Journalism) ietvaros sagatavotais ziņojums laikrakstu nākotni zīmē drūmās krāsās. Lai sagatavotu ziņojumu „Jauna biznesa modeļa meklējumi: padziļināts skatījums uz to, kā laikraksti cenšas vairot ienākumus no to digitālajām versijām” (The Search for a New Business Model: An in-depth look at how newspapers are faring trying to build digital revenue) intervēti 13 dažādu mediju kompāniju vadošie darbinieki, iegūstot datus par kopumā 38 dažādiem Amerikas Savienotajās Valstīs iznākošiem laikrakstiem.
Kas maksā par labu un kvalitatīvu žurnālistiku?
Ievietojis Liga Ozolina rubrikā Mediju ekonomika, Preses brīvība 2012. gada 6. aprīlis
Šis ir jautājums, uz kuru atbildes cenšas sniegt komunikācijas pētnieki Jānis Juzefovičs un Inka Salovāra (Inka Salovaara), analizējot saikni starp atbildīgu žurnālistiku un mediju īpašnieku struktūru Centrālajā un Austrumeiropā, jo īpaši Baltijas valstīs.
Rakstā Who pays for good journalism? Accountability journalism and media ownership in the Central and Eastern European countries autori analizē to, kā mediju īpašumtiesības, proti, vai tas, ka medijs pieder vietējiem vai ārzemju investoriem, ir noteicošs atbildīgas žurnālistikas priekšnoteikums. Lasīt tālāk »
Vai žurnālistus var piespiest atklāt savus avotus?
Ievietojis Linas Jegelevicius rubrikā Preses brīvība, Ētika un kvalitāte 2012. gada 29. marts
* Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas centru
Ja tiesa liek atklāt anonīmos informācijas avotus, ko vajadzētu darīt žurnālistei?
Vai viņai vajadzētu tos izpaust un saņemt nicinājumu un nosodījumu no saviem mediju kolēģiem? Vai viņai vajadzētu nepakļauties tiesas lēmumam un aizsargāt savus informācijas avotus, saglabājot svētus žurnālistikas ētikas principus?
Šī ir dilemma, ar kuru pavisam nesen sastapusies pazīstamā lietuviešu žurnāliste Laima Lavaste. Nepakļāvīgā laikraksta Lietuvos Rytas (Lietuvas Rīts) žurnāliste patlaban piedzīvo neziņas pilnu laiku, jo nevēlas pakļauties tiesas spriedumam. Dažādus profesionālos apbalvojumus ieguvusī žurnāliste Lavaste saniknoja tiesu sistēmā strādājošos pēc tam, kad pērnajā gadā Lietuvos Rytas publicēja rakstu sēriju ar pirmās lapas virsrakstu: „Tiesnešu grēki - zināmie un noklusētie.” Citējot vadošu tiesu sistēmas darbinieku, kas vēlējās palikt anonīms, Lavaste atklāja plašu korupcijas shēmu Lietuvas tiesu sistēmā, gadījumus, kad tā bijusi nepamatoti iecietīga pret prasītājiem un varas institūcijām, tiesnešu darbošanos pretrunā ar profesionālo ētikas kodeksu un vēl daudzus citus profesionālos pārkāpumus. Lasīt tālāk »
Seko mums
Atbalstītāji:
